par nacionālo identitāti

Cilvēks nav koks un nevar iesakņoties vienā vietā,
Cilvēks nav putns un nevar aizlidot.

Mums ir divas kājas, mēs stāvam uz zemes un pārvietojamies pa to. Cilvēka daba ir iekārtota tā, ka VAJAG gan vienu, gan arī otru.

Stāvēt uz zemes

 To pieprasa mūsu ķermenis, kam vajag jumtu un pārtiku un, kam vajag drošu vidi sadarbībai ar līdzcilvēkiem. Lielāku drošību dod tie, kuru valodu saprotam. Tā rodas piederība vienādi runājošo grupām, jeb nacionālā identitāte, kura ir augusi un attīstījusies līdz kolektīvam egoismam.

Pārvietoties pa zemi

Bez pārvietošanās un ģenētiskā fonda daudzveidības palielināšanas cilvēku suga degradētos. Pārvietošanās vēlme ir iekodēta cilvēka dabā. Mēs miermīlīgi pārvietojamies līdz brīdim, kamēr kolektīvais egoisms uzsāk uzbrukumus vājākiem.

Ko darīt?

Vispirms apzināties, ka Cilvēkam ir smadzeņu garoza (Domā lēnām, jeb 2.domāšānas sistēma), ko var izmantot, lai apzinātos, kā izmantojam vajadzību "stāvēt uz zemes" un, kā vajadzību "pārvietoties pa zemi". Pretējā gadījumā mēs esam un būsim tikai un vienīgi izdzīvošanas (Limbiskās sistēmas- Domā ātri, jeb 1.domāšanas sistēmas) vadīti "zvēriņi".

Man nav tautības un es nepiederu nevienai reliģijai, esmu tikai klejojošs vērotājs savas un savu līdzcilvēku dzīves ceļu malā.